Mājas solī


Sniedziņš ārā piedod īpašu noskaņu, svaigs dzestrs gaiss un, ja vēl uzspīd saulīte, paliek tā forši! 😃Beidzot saņēmos pārskalot drēbītes, būs vēl tikai jāizgludina un jāsaliek somā. Atkal velku garumā ar to visu, nezinu kāpēc.wp-image-1436899275jpg.jpg

Kārtojot plauktus atradu uz pagājušiem Z-svētkiem uzdāvināto recepšu grāmatu, un to šķirstot uzdūros uz burkānu pīrāgu. Šim vēsajam laikam tieši kā reiz kaut kas aromātisks un vaniļains.wp-image-1075514987jpg.jpg Improvizēju, jo nebija visu sastāvdaļu un glazūru netaisīju, sanāca vairāk kā kekss, bet vienalga garšas kārpiņām baudāms! Un neviens neuzminēja, ka iekšā ir burkāni😊wp-image-2025628768jpg.jpg
Vēl šodien kārtējo reizi pārliecinājos, ka labak sēdēt mājās un nekur nelīst, jo kā tieku veikalā, tā nekam garām nevaru paiet. Tas attiecas uz visu. Tā nu atkal sagrābos un sēžu laimīga 😆img_20161104_095651.jpg

37 nedēļas, laiks sev.


Palicis burtiski mazliet. Un ko es daru? Vienkārši vairāk atpūšos pa gultu. Noskaņojums tāds, ka neko negribas. Nē, nepareizi pateicu, gribas pat ļoti daudz un visu ko, bet tikai domās, jo fiziski nav spēka.😆 Visur sāp, spiež un neviena poza nav ērta.😆 Par labāko nodarbi šobrīd esmu atzinusi lasīšanu.wp-image-1181313941jpg.jpg

Saņēmos aizbraukt līdz bibliotēkai, paņemt kaudzi lasāmvielas, arī romantiskas, un klusumā pavadu laiku, taupu spēkus. Iepatikās amerikāņu rakstnieces Džuditas Maknotas romāns, izlasīju pāris dienās un tagad paņēmu vēl divus. Starp grāmatām pavadu laiku arī virtuvē 😆wp-image-611777680jpg.jpgSvars smuki kāpj, to jūtu, bet cīnīties vairs nav jēgas, jo līdz finišam vairs nav tālu. 😅 Joprojām trakojam par vārda izvēli. Un tā šobrīd ir neiespējamā misija, nebiju domājusi, ka būs tik grūti izdomāt puikam vārdu. Ir jau izlasīti visi kalendāri, un vārdu nozīmes un kas tik vēl ne, un tāpat nav pat pāris variantu, kas patiktu. Kā tas ir iespējams? ! No smiekliem līdz asarām. Te nepatīk, te neskan, te draugiem, kaimiņiem arī tāds ir iedots…