Jauns iemītnieks?

Tie trakie hormoni jau tā neļauj dzīvot pilnvērtīgi un te vēl nākas sastapties ar piedzīvojumiem. Stāsts par pieklīdušu kaķi, kuru ienesa mājās pabarot. Izskatās pēc meitenes, jauna, mēneši 3-4, paturēt neļāvu, jo pēc stundas sāka asināt nagus tapetēs, nopsihojos un izlaidu laukā. Pienāca nakts, pamostos no karstuma, vārtos, bet iemigt vairs nevaru, piecelos atraisīt logu, piekļūt pie skābekļa, un ko domājiet!? Dzirdu caur visu vēju un lietu  kā tas kaķis kaut kur pie mājas ņaud. Plkst. 1 naktī, un mana sirds (uz kuru esmu joprojām dusmīga) neļauj man palikt vienaldzīgai un ielaižu viņu iekšā. Visi protams, priecīgi, ka es apžēlojos un mums tagad būs minka, meita sola rūpēties 😆 bet es vēl joprojām iekšēji cīnos ar saviem diviem ES. Nakti viņa klusiņām pārlaida uz grīdas ieklāta spilvena, tā kā jusdama, ka labāk būt klusai un paklausīgai.Edit 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s