Laikam tas notiek visām, kuras aiziet dekrētā. Pat tām, kurām liekas, ka rokas aug no nepareizās vietas, pēkšņi atveras kaut kāda čakra, un izrādās ka viss nav tik neiespējams. Ar mani notika tāpat 😆 un, ja agrāk bija žēl sava laika, piepūles un vienkārši mocīja slinkums, te uznāk nesaprotami iedvesmas viļņi un tu vienkārši visu pamet novārtā. Pēdējos 2 mēnešos ik pa laikam pie kaut kā pieķeros un forshi, ka tie izmēri ir tik mazi, jo vismaz nekas nepaliek nepabeigts 😆
Sākās viss ar šīm zekītēm😊
Tad tapa sedziņa. Un tā aizgāja.
Protams, rokas vēl jāuztrenē 😊 un varbūt arī tikšu uzmeistarot kaut ko arī sev.
escadeblog 